Paņemt savu spēku sev
RTT hipnozē viss notiek pēc priekšrakstiem – ir jautājums, ir cēloņu meklēšana, ir savu secinājumu izdarīšana un ir lieko domu palaišana, jaunu nostiprināšana.
Šoreiz ne par pašu procesu, bet par patīkamām blaknēm. Un tās blaknes manuprāt katram ātrāk vai vēlāk pienāk.
Blaknes, kas cēlušās labi vadītā RTT procesā, meditācijā, pašizziņā. Ir uzdots jautājums un ir saņemt atbilde.
Pozitīvā terapijas procesā (un te plaši, ne tikai par konkrēto RTT darbu) Tev ir iespēja sastapsties ar savām domām, atmiņām, izpratnēm, pārskatīt tās un pieņemt jaunus lēmumus par to, kā būt.
Man personīgi šis process šķiet svarīgs un skaists, angliski ir labs vārds – “empowering” . Brīvi tulkošu kā process, kurā savu spēku paņem sev.
Man patīk atgādināt saviem klientiem, ka RTT sesijas rezultāts ir viņu sasniegums.
Iedomāsimies situāciju.
Ir zems pašvērtējums. Bet klients/pacients ir pieņēmis lēmumu labot situāciju, izprast, savu pašvērtējumu celt. Kā rezultātā notiek darbība – terapeita, metodes meklējumi, pieraksts, saruna, iepazīšanās un ilgāks vai īslaicīgāks darbs.
Terapijā jāsastopas ar to, kas jau ir izdzīvots un atstājis nospiedumu. Tieši tā, jebkas, kas tiek pārskatīts ir jau izdzīvots – fiziskajā realitātē vairs nav bīstams, bet atstājis savu nospiedumu turpina ietekmēt.
Tiek pielietota drosme, tiek audzēt emocionālā inteliģence, tiek pārskatīts, izvērtēts, palaists, pārveidotas izpratnes. Un lai arī terapeits ir svarīgs atslēgas posms kā pavadonis, kā kāds, kas paspīdina lukturīti uz ejamā ceļa, bet ceļu ta ej Tu pats.
Lūk arī blaknes – ar laiku Tu iemācies, ka Tevī ir visas atbildes.
Ar laiku Tu iemācies, ka spēj regulēt savas emocijas.
Ar laiku Tu iemācies, ka ne viss, ko citi saka ir jāņem “pie sirds”.
Terapijas procesā ir pacelts pašvērtējums, bet ir arī apgūtas svarīgas prasmes un izpratnes, kas var būt noderīgas tālākajā ceļā.
Iespējams tās ir superspējas:
- Paņemt pauzi pirms pateikt “jā” vai “nē”.
- Pateikt, kad rīcība vai vārdi ir nepatīkami.
- Izvērtēt, kur un vai tiek prasīts padoms. Un vai katrs padoms, kas tiek sniegts ir jāpieņem.
- Spēja noformulēt savas domas un emocijas.
- Spēja atpazīt “trigerus” un ar tiem mīļi aprunāties.
- Spēja rīkoties saskaņā ar savu intuīciju, sirdsbalsi. Spēja atmest kastīti – dzimtas, zemes, jebkuru citu, kas ierobežo Tevi.
Pēcvārds.
Lasot brīnišķīgo Brenē Brown “Atlas of the Heart”, aizķērās doma – profesionāli diskusiju veidotāji vislabākos sasniegumus sasniedz, ja pieņem nevis “viens vai otrs” attieksmi, bet “viens un otrs” attieksmi.
Nevis gudrs vai smuks, bet gudrs un smuks.
Ja Tu sev atļautu pasapņot, ko Tu sev atļautu? Kādas izpausmes, dzīvesveids, attieksme pret sevi rastos “viens un otrs” domāšanas veidā?
Anna Melbārde
Ja vēlies, lai kļūstu par Tavu pavadoni zemapziņas izpētē, raksti jautā, vai rezervē savu sesijas laiku te: https://calendly.com/annasdabasterapija
Par bailēm.
Kas tad notiks, kad ieskatīšos sevī, savās atmiņās, izmantojot RTT ® metodi?
Šādus un līdzīgus jautājumus saņemu no potenciālajiem klientiem un šādas bailes esmu piedzīvojusi pati un tās mani ir pārsteigušas.
Bailes ieskatīties sevī. Bailes uzzināt. Bailes saprast, ieraudzīt.
Pēc būtības bailes pašam no sevis.
Tā ļoti praktiski – dodoties regresijā caur RTT ® Tu atceries notikumus, kas jau ir notikuši ar Tevi. Tiem vairs nav spēka, jo tie jau ir izdzīvoti. Tie nevar Tev neko nodarīt. Tad kāpēc vispār šo atcerēties?
Ja Tevī ir urdošs jautājumus, kuru nespēj savādāk atrisināt. Ir problēma, kurai nevari pašas spēkiem pārkāpt pāri, tad iespējams tiešām nepieciešams pārskatīt atmiņas.
Pārskatot atmiņas iespējams saskarties ar emocijām, domām, izpratnēm, kas valdījušas konkrētajā brīdī. Skaidroju – atskatoties notikumā Tu izproti, ko tas Tev nozīmēja tajā brīdī!
Tā kā mēs visbiežāk regresijās atgriežamies tieši bērnības dienu notikumos, ļoti nozīmīga ir nākamā daļa – pilnībā atceroties notikumu, ar to saistītās atmiņas, Tu vari pārvirzīt fokusu uz sevi šodien un paskatīties, ko Tev šis notikums nozīmētu šodien.
Piemērs, ja bērnībā bērns ir dzīvojis vardarbīgā vidē, viņš var būt izdarījis secinājumus, ka es neesmu tā vērts, lai man būtu kas labs, es esmu bezspēcīgs, man ir jābūt labam, lai būtu miers un tamlīdzīgi.
Atceroties šādus notikumus, iespējams paskatīties uz tiem no pieaugušā skatu viedokļa. Jebkurš pieaugušais visdrīzākais atpazītu, ka mazs bērns ir bezspēcīgs, bet pieaugušais tāds nav. Ka tā nav bērna vaina, ka viņš aug šādā vidē. Ka atbildība ir bijusi vecāku vai aprupētāju, pieaugušo pusē, nevis bērna.
Šādi pārskatot notikumus, iespējams tam savā iekšējā pasaulē, valodā, piešķirt tiem citu nozīmi. Turklāt iespējams ieraudzīt ierobežojošus uzskatus. Diemžēl, tie tiešām var ietekmēt mūs – ja valda uzskats, ka man jau nepienākas, tad iekšā vienmēr būs kaut kas, kas centīsies sabotēt mūsu labos un prātīgos centienus. Visas pasaules zināšanas un disciplīna var nenostrādāt, ja iekšēji mīt neapzināts kaitējošs uzskats par sevi vai par savu vietu pasaulē.
Kā tad paliek ar bailēm ieskatīties sevī, savās atmiņās?
Ja apzinies, ka ar Tevi noticis, kas smagi traumējošs, drošā atbalstošā vidē, to ir iespējams izpakot, pārskatīt, nolikt plauktā un veidot sevī palīdzošu naratīvu.
Visnoderīgāk būtu šajā procesā iet ar zinātkāri, pētnieka garu. Tas Tev var palīdzēt vieglāk iet cauri notiekošajam, turklāt saglabāt atvērtību – tas, ko atceros tātad man šobrīd ir kādā veidā nozīmīgs, pat ja mans prāts to cenšas nolikt kā nesvarīgu vai jau zināmu detaļu.
Starp citu – atcerēties, kas ar Tevi noticis nav gluži tas pats, kas atcerēties RTT ® laikā. Sesijas laikā iespējams iegūt pilnīgāku skatu uz notikumu un ko tas Tev ir nozīmējis. Visbiežāk atceramies sausu faktu – bija tā. Tomēr piekļūt emocijām vai izpratnēm, kas tajā brīdī valdījušas var nesanākt nomoda stāvoklī.
Kādas būtu piesardzības dodoties RTT® procesā?
Izvērtēt vai trauma nav par svaigu un vai tās atcerēšanās RTT® stāvoklī vispār ir nepieciešama un var būt palīdzoša.
Novērtēt savu emocionālo stāvokli un gatavību sastapties ar sevi. Savu resursu.
RTT ® nedrīkst pielietot epilepsijas un psihisku saslimšanu gadījumos.
Tad kā saprast vai man to vajag, šo pieredzi?
- Ja zini, ko vēlies, bet nekādi nespēj tur nokļūt.
- Ja jūties tā, it kā Tev visu laiku tiktu likti sprunguļi riteņos.
- Ja jūties apjukusi par savām vēlmēm, vajadzībām.
- Ja jūties iestrēgusi.
- Ja “viss” jau ir izmēģināts, bet nepalīdz.
- Ja atkal un atkal piedzīvo situācijas, kas Tev nav labas.
Tad ir izdevīgi ieskatīties sevī, lai sameklētu SAVAS atslēgas. Kas manī ir tāds, kas man neļauj iet uz priekšu? Ko es ar to varu darīt? Kā es sev varu palīdzēt? Kas man vispār der/neder? Kā es funkcionēju, kas man liek tikšķēt? Vai tas, ko un kā es domāju, vai tās ir manas domas? Vai tās ir manas vērtības pēc kurām dzīvoju?
Ja zini visas savas atbildes, vai vismaz esi ceļā uz tām, es Tev no sirds priecājos līdz un visdrīzāk Tev nav nepieciešama terapija, bet ja nespēj uz to atbildēt, tad silti iesaku meklēt savu veidu pie savām atbildēm. Ja jūti, ka tas varētu būt RTT ®, droši jautā man!
Bezmaksas iepazīšanās sarunas laiku vari rezervēt te:
https://calendly.com/annasdabasterapija/15min
Anna Melbārde
RTT ® praktiķe kopš 2019.gada
Es Tevi redzu.
Nesen saņēmu mazliet negatīvu vērtējumu par sevi, kāda biju pirms vairāk kā desmit gadiem.
Un tas man lika aizdomāties, cik viegli ir pārprast un cik viegli ir neiejusties.
Jo tikai es zinu, kas bija zem smukās un pārliecinātās fasādes.
✖️Bija trauksme kopš ļoti agra vecuma.
✖️Bija depresīvi stāvokļi.
✖️Bija neiederēšanās sajūta.
✖️Bija sajūta ka es ne ar ko netieku galā.
✖️Bija sajūta, ka katra, vismazākā plānu izmaiņa draud sajaukt tik trauslo kāršu namiņu, kurā dzīvoju.
✖️Un bija arī līdzatkarība, zems pašvērtējums, centieni pēc kaut kā, nezin kā, kas man beidzot sniegtu to sajūtu pēc kuras ilgojos, kuru tikai nojautu, bet kuru patiesībā vēl nepazinu un neatpazinu.
Vēl vakardien, runājoties Diāna Ņikitina - zīmolvede Masterminds grupā un apspriežot grūto un svētīgo darbu, ko dara Atmiņu ķērājs, kārtojot citu cilvēku fotoarhīvus un mācot to darīt pašiem, kā caur miglu atcerējos to sevis versiju, kas pirms vairāk kā desmit gadiem ikdienā kārtoja visu sev apkārt, tajā skaitā fotogrāfijas. Miglaini atceros, ka man viss bija mapītēs, ar nosaukumiem, gadiem un skaisti noglabāts cietajā diskā.
Tagad man viss karājas mākonī un mani tas vairs patiesībā nesatrauc. Nesatrauc, jo jūtos komfortā sevī, jūtos spēcīga savā centrā, struktūrā. Man vairs nav vajadzīgas vienādi marķētas, vienādas burciņas pārtikai, lai samazinātu trauksmi un paniku, kā tas bija agrāk, bet tagad man ir skaistas vienādas burciņas, jo mans tas sagādā prieku un raisa smaidu katru reizi ieskatoties pieliekamajā. Un fotogrāfijas kārtoju vai drukāju sev, priekam un atmiņām un lai bērniem ir ko pāršķirstīt.
Kas tad mainījās? Galvenais – es sāku meditēt. Un darīju to katru dienu, gadiem. Es sajutos droši sevī, starp cilvēkiem, dabā un tajā, kas esmu, ko daru, ko sniedzu. Tas prasīja gadus.
Nupat meditācija un pašizaugsme manā dzīvē ir jau 7 gadus un jāsaka, esmu cits cilvēks. Vai pareizāk – esmu sevi iepazinusi tik tālu, lai sevi cienītu, nedarītu sev pāri un izvēlētos to, kas man der un man palīdz.
Esmu gājusi gadiem (un turpinu iet) psihoterapijā. Esmu izmēģinājusi koučingu, RTT, iekšējos ceļojumus, aromterapiju, atdzimšanas elpošanu, sistēmiskos izkārtojumus pēc Helingera metodes, Reiki un vēl noteikti daudz ko citu.
Un esmu ne tikai palīdzējusi sev, bet nonākusi punktā, kur apmācīta un sertificēta praktizēju RTT, Reiki un aromterapiju arī citiem.
Dažkārt no sirds apbrīnoju sievietes, ko sastopu savā darbā. Es viņas apbrīnoju, jo viņas ir tik skaistas un tik trauslas, bet arī tik stipras. Viņas ir piedzīvojušas daudz ko – neiedomājamo, to par ko klusē, to par ko kaunas, to, kas atstājis rētas, kas ārpasaulei labi slēptas, bet pašām nu jau palikušas par smagu. Un es viņas apbrīnoju – drosmi nostāties savā pusē, drosmi pateikt skaļi, drosmi sev palīdzēt, pieņemt un integrēt.
Un zini, es Tevi redzu.
- Zem virskārtas, zem smukās fasādes. Es Tevi redzu.
- Tavās sāpēs, neziņā, panikā, bailēs, nedrošībā.
- Es Tevi mazliet emocionāli pieturu, lai Tu vari ieraudzīt pati.
- Ka patiesi esi skaista. Ka Tavas pieredzes ir vērtīgas. Ieraudzīt savas sāpes un tās pieņemt. Ieraudzīt savas bailes un stāvēt tām blakus.
- Un es lepojos par Tevi. Un sevi arī, jā. Par katru, kas atrod drosmi un dara savā labā.
Par ko ir stāsts. Mans stāsts un mans vēstījums ir tāds, ka katrā sāpīgajā pieredzē var atrast pateicību, kas palīdz to nolikt pagātnē. Katru savu pieredzi var pieņemt un atļaut tai būt, neļaujot tai valdīt pār lēmumiem, attieksmi pret sevi, mīlestību pret sevi un drošības sajūtu.
Katru sāpīgo pieredzi, kas traucē būt laimīgai sevis versijai ir vērts pārskatīt, lai piešķirtu tai citu nozīmi. Ieraudzīt situāciju pieaugušā acīm nozīmē gan dziedināt iekšējo bērnu, gan piešķirt citu naratīvu notikušajam. Sadalīt atbildību par notikušo veidā, kas palīdz, ne traucē.
Pamazām, ķieģeli pa ķieģelim, lēmumu pēc lēmuma celt savu pašapziņu, pašvērtējumu, izzināt, nostiprināt veselīgas robežas. Mainīt iekšējos dialogus, veidu kā runājam ar sevi.
Zini, ka tas ir iespējams. Tas prasīs gan Tavus lēmumus, apņēmību un reālu darīšanu. Un ja jūti, ka es ar savām metodēm varu Tev palīdzēt (RTT, aromterapija, Reiki), droši raksti un jautā. Vai meklē savu atbalstu tur, kur šobrīd Tevi sauc. Bet vienmēr atceries – lielo darbu veiksi Tu pati. Jā tas ir gan biedējoši, gan izaicinoši, bet tici man – galu galā arī milzīgu spēku sevī atklājoši un veidojoši.
Un ja neviens to vēl Tev nav pateicis un Tu vēl to neesi uzzinājusi – Tu esi tā vērta, lai to paveiktu savā labā! Tu vienmēr esi bijusi tā vērta un vienmēr būsi.
Anna Melbārde
Kāpēc izvēlēties vienu praksi?
Lielās atbildes ir vienkāršas.
Un neatdod savu spēku citam – skolotājam, reliģijai, praksei.
Zini, ka tā ir tikai instruments, lai Tu piekļūtu tam, kas jau ir tevī.
Man šķiet guru laiks iet norietā.
Man šķiet Tu vari sasniegt savu garīgo apskaidrību vai vismaz noskaidrošanos ejot savu sirds ceļu.
Un nekas Tev tā nepalīdzēs, kā Tava izvēle.
Tas ir tas, ko izvēlos.
Tā nav kalpošana citam, tā ir godpilna attieksme pret sevi. Un savu garīgo aspektu. Dievišķo dzirksti sevī.
Ieraudzīt visumu mikroskopā.
Manā skatījumā pasaules reliģijas, prakses un izpratnes par Visuma uzbūvi ir kā skaista trauka drumstalas – katra no tām satur patiesības graudu, bet nav visa patiesība.
Tomēr pie dziļākās patiesības Tu vari nonākt izvēloties jebkuru drumstalu, paskatoties pāri tās izskatam, ieskatoties dziļāk tu ieraudzīsi visa trauka atblāzmu. Skatoties vēl uz vēl Tu izpētīsi trauka dziļumu cik konkrētajā brīdī spēsi aptvert.
Tieši tā – cik Tu varēsi konkrētajā brīdī. Tāpēc nav lielākas jēgas vākt kopā drumstalas par jēgu skatīties vienā. Jo Tu kā cilvēks audz un līdz ar tavu izaugsmi aug arī Tava izpratne un spēja ieraudzīt dziļāk.
Tev var, protams, palīdzēt augt, iespēja ieraudzīt vēl un vēl. Salīdzināt. Ieraudzīt vienojošo. Bet tikpat labi Tu vari nonākt pie sev nepieciešamajām atziņām caur vienu praksi, pieeju.
Kāpēc ir vērts izvēlēties vienu praksi un praktizēt ilgstoši?
Tā Tu patiesi varēsi ar sevi sastapties.
Tev būs jāiet cauri emociju plejādei – apnikums, slinkums, prieks, sajūsma, apšaubīšana.
Bet paliks Tavs lēmums – tas ir tas, ko es daru sev.
Un tas ietekmēs visas Tavas dzīves sfēras.
Tev nav jāmeklē visas pasaules gudrības, tās ir Tevī.
Tev nav jāapgūst visas pasaules prakses – tam, kas ir tevī tu vari piekļūt praktiski ar jebkuru garīgo praksi, kuru izvēlēsies.
Anna
Mani instrumenti
Aromterapija
Pirmo reizi nonākot saskarē ar ēteriskajām eļļām manī jau bija patiess prieks un satraukums un iekšējā zināšana, ka tas ir “mans”.
Intuitīvi gāju aromterapijas virzienā, no sākumā kā klients un nu jau četrus gadus, kā aromterapeits.
Es izvēlējos klasiskas aromterapijas pieeju kā savējo, vairāk angļu skolu un esmu pateicīga par ceļā sastapto skolotāju Iviju Līci-Tani, kas iedeva monumentālus pamatus aromterapijā.
Aromterapijā viennozīmīgi vēl augu. Man vajadzēja vairāk kā trīs gadus, lai pamatīgi iepazītu zelta standartu – aptuveni 45 ēteriskās eļļas. Ļoti lēni un piesardzīgi manā dārgumu lādē ienāk vēl citas eļļas, par kurām lasu starptautiski atzītu aromterapeitu grāmatas un publikācijas.
No paša sākuma pieturējos pie pārliecības, ka tikai labākais nonāk manā kastē, tas ir gan par drošākajām, izpētītākajām eļļām, gan par to kvalitāti, priekšroku vienmēr dodot testētām, ekoloģiskām eļļām, kas visos parametros atbilst aromterapijas kvalitātei.
Aromāti manos maisījumos rodas viegli un ar prieku un ļoti ieklausīties gan tajā, kas klientam nepieciešams, gan sajūtot, cik daudz šobrīd nepieciešams.
Pati ikdienā eļļas lietoju pie visām saslimšanām, ķermeņa kaitēm sev un savai ģimenei. Nē, nenoliedzu medicīnu, bet atkal un atkal pārliecinos, ka droši lietojot eļļas, tās var darīt brīnumu lietas. Manā ikdienas krājumā ir bērnu eļļa, masāžas eļļa, eļļa muskuļu sāpēm, aloe vera geli un tīras ēteriskās eļļas emocionālam atbalstam un ieelpošanai pie saaukstēšanās.
Rapid Transformational Therapy
Pirms pati uz sevi pamēģināju Rapid Transformational Therapy (RTT) teicu, ka hipnoze, tas nav priekš manis! Līdz tam jau četrus gadus biju meditējusi, izmantojusi sapņu darbu, iekšējos ceļojumus paralēli terapijai, lai veiksmīgāk strādātu ar savām traumām un iekšējiem blokiem. Zemapziņas darbs man bija intīmi pazīstams!
Jau trīs gadus esmu RTT praktiķis. Pamēģinot RTT uz sevi es sapratu, jā tas ir viss, ko jau praktizēju, saprotu, zinu, bet strukturēts skaidri ar noteikumiem un sesijas uzbūvi, kas var mani tikai atbalstīt nododot zināšanas tālāk saviem klientiem un palīdzot arī viņiem iepazīt zemapziņas džungļus un kļūt par savas dzīves autoru.
Esmu pārliecinājusies, ka tikai ilgstoši praktizējot, jebkurš instruments kļūst savs. Tagad jau esmu vadījusi simtiem sesiju individuāli un grupās, noteikti pāri tūkstotim cilvēku ir piedzīvojuši šī iekšējā darba efektivitāti.
RTT man ir parādījis, ka ir jāuzticas klientam. Ka katra dziedināšanas ceļš ir unikāls tāpat kā katra sesija ir unikāla. RTT darbs nevar neizdoties, katra sesija savā unikalitātē ir skaista un svarīga.
Un jā, esmu strādājusi ar smagām traumām kā vardarbība, pamešana jau agrā vecumā. Jā esmu strādājusi ar lielām bailēm un dvēseliskām sāpēm jau pat no embrija vecuma. Tas ir darbs kas prasa vairāk, gan no manis, gan no klienta. Dažkārt pēc sesijas man klienti tā arī pasaka, ka šis bija grūti – nogurdinoši. Citkārt pārsteidzoši, citkārt nē.
Un paralēli ir notikumi, kas RTT sesijas laikā nonākot apziņā uzreiz zaudē savu spēku un tiem piesaistītās emocijas un domas nokrīt nost viegli. Bet lai kāda nebūtu sesijas gaita, mans mērķis ir, lai katrs iznāk no mana kabineta pēc RTT ar vieglāku sajūtu. Jā iespējams ar nogurumu, bet arī ar mieru un svaigu skatu uz savu dzīvi.
Kāpēc es to daru? Jo pati esmu izdzīvojusi ceļo no līdzatkarībām, nespējas uzņemties atbildību par sevi, sajūtas, ka man kāds kaut ko ir parādā, līdz pat lielam spēkam un jā, arī brīvībai!
Un tad manā dzīvē ienāca Reiki.
Kā ar visu, kas man ir labi kalpojis, tas bija intuitīvs lēmums apgūt Reiki praksi un nupat esmu apguvusi Reiki 1.līmeni ar ko pamazām sāku dalīties ar Jums.
Jau gadiem vadot RTT (Rapid Transformational Therapy) sesijas, izmantoju piesāriena spēku pēc nepieciešamības, sakaņā ar RTT praksi un arī savu intuīciju.
Reiki mani uzrunāja ar savu vienkāršību. Savos garīgajos procesos, esmu nonākusi tieši līdz šim – līdz vienkāršībai.
Viss patiesi ir vienkārši, bet līdz tam ir jānonāk. Un jā, esmu tikai cilvēks, mēdzu dusmoties un raudāt un pārdzīvot, bet mana tiekšanās pēc harmonijas, nu jau gadiem, ir nesusi rezultātus. Meditācija, sevis iepazīšana, lūgšanas, zemapziņas un terapijas darbs ar sevi gadiem ir nesis augļus un es jūtos patiesi priecīga un kādā mērā arī nopelnījusi Reiki enerģijas ienākšanu manā dzīvē.
Katru dienu, kad pati sev praktizēju Reiki, jūtu prieku un patīkamu atkal satikšanos. Reiki mani nomierina un iepriecina.
Reiki sesijas laikā caur rokām tiek vadīta Reiki dzīvības enerģija saņēmējam. Kā ar visu, ko līdz šim esmu mācījusies, praktizējusi, jūtu šo mehānismu, kas prasa, lai Reiki tiktu praktizēts ik dienas un tiktu iepazīts dziļi. Gan strādājot ar Reiki sev, savai ģimenei, gan klientiem.
Lēnām, pamazām, atveros arī Reiki praktizēšanai. Līdz septembrim tās būs tikai bezmaksas treniņu sesijas. Ja jūti, ka tas ir Tavs un vēlies šo piedzīvot, raksti man! Piedāvāšu Tev pieejamo laiku Tavai Reiki sesijai manā kabinetā, Strūgu ielā 2A.
Anna
Par drosmi izvēlēties būt sev pašam.
Reiz dodoties iekšējā izpētes gājienā ar mērķi noskaidrot savas lielākās bailes, es pārsteigta uzzināju, ka manas lielākās bailes ir pašai no sevis.
Tās bailes bija tik lielas, kā ielūkoties tumšā akā bez dibena. Vienlaicīgi intriģējoši un baisi.
Un nemaz nebija tik viegli tās pamazām izšķīdināt.
Esmu pamanījusi, ka ne jau es viena tāda – mēs bieži baidāmies no sevis, vai precīzāk no savas varēšanas. No tā, ko varu izdarīt un ko man tas nozīmēs.
- Ja es beidzot ieraudzīšu, ka tas darbs galīgi nav man, ko tas man nozīmēs.
- Ja es beidzot ieraudzīšu, ka esmu toksiskās attiecībās, ko tad es darīšu?
- Ja es beidzot ieraudzīšu, ka es gribu dzīvot savādāk, ko man šie sapņi nozīmēs?
Jā, tiešām, kas nu būs.
Tomēr es varu apliecināt, ka savu baiļu pārvarēšana un savas autentiskās “balss” pieņemšana ir iespējama un pat dikti nepieciešama.
Viss no kā slēpjamies patiesībā iekšējā ainavā tikai pieaug. Jo tā slēpšana paliek tik aktīva, ka sāk spiest. Un dvēsele jau ar neguļ, tā vēlas tapt sadzirdēta, vēlas izpausties savā unikālā veidā.
Cik bieži RTT sesiju laikā atklājam, ka kāda sajūta, nepārliecinātība, iemācīti ierobežojumi par sevi mītot ķermenī iegūst jau fiziskas iezīmes. Tā vēlas tapt sadzirdēta un galva sāk sāpēt arvien vairāk, trauksme pāraug panikā un labi slēptais no sevis sāk uzstājīgi klauvēt pie durvīm.
Cik lielam tam ir jāsabriest, lai tas, no kā uzstājīgi izvairāmies tiktu sadzirdēts apziņā? Katram sava ciešanu skala, pareizi?
Tāpēc jā, zināmu drosmi tas prasa, ieskatīties savas būtības dziļumos un sev pieņemamā ātrumā un veidā pakojot ārā tur sablīvēto. Bet esot otrā pusē varu tev pastāstīt – lēmums ieskatīties bieži sagādā lielākas sāpes nekā pati ieskatīšanās.
Protams, vienmēr atceries to darot lūkoties pēc atbalstošas palīdzības, kas Tevi var ne tikai ievest iekšā, bet arī izvest ārā!
Ieskatoties sevī var ne tikai izpakot bailes, bet tur pa vidum arī saķērušos talantus, spēku, gribu un prieku.
Lēnām un pamazām šķetinot to, kas mīt Tevī Tu vari uzzināt, ko patiesībā vēlies darīt, kādu dzīvesveidu vēlies, Tu vari piekļūt savai intuīcijai.
Tu vari atbrīvoties no citu viedokļa nozīmības un ietekmes uz Taviem lēmumiem. Tu vari iemācīties savas robežas un iegūt drosmi tās arī noturēt. Tu vari iemācīties uzņemties atbildību par saviem lēmumiem.
- Un nē, pasaule nesabruks, ja iesāksi jaunu hobiju, pat ja tas ir desmitais pēc kārtas.
- Un nē, pasaule turpinās ritēt, ja pateiksi “nē”.
- Un nē, Tu nepazaudēsi attiecības, kas Tev ir svarīgas, Tu atļausi tām augt un attīstīties, jo jutīsies droši sevī.
- Un nē, Tu nepazaudēsi saikni ar pasauli, nebūsi izstumtā, jo Tu iegūsi vēl daudz vērtīgākas, svētas saiknes ar visu, pirmkārt ar sevi.
Vai šāds ceļš Tevi interesē?
Anna Melbārde
Kad es sāku meditēt man no sākuma nekas nesanāca.
- Es neko neredzēju, nespēju vizualizēt, sajust. Es sevi nedzirdēju un nejutu.
- Man palīdzēja daba un vienatne un skaidra shēma kā ko darīt un uzcītība – katru dienu dienām, mēnešiem.
- Es ieguvu spēju sevi sadzirdēt, attīstītu intuīciju, spēju sevi atveseļot, spēju sevi pabarot ar tādām emocijām, kas tajā brīdī nepieciešamas, lielāku iekšējo spēku un patstāvību.
Aina, es savos 30 ar mazu astīti gados – sasniegumi karjerā, skaidra, spēcīga, loģiska domāšana, spēja pieņemt lēmumus, milzīgas darba spējas, liela atbildības sajūta. Viss, kas nepieciešams. Bet tomēr..
Kad manai jaunākajai meitai bija ap 2-3 gadiem, jutos salauzta. Manas trauksmes nebija mazinājušās. Mana veselība sašķobījās, es vienkārši nejutos ne laimīga, ne mierīga. Pamatos kaut kas nebija kārtībā.
Es vienmēr biju ticējusi, ka esmu savas dzīves saimniece. Nekas, kas ir augstāks par mani nevada manu dzīvi. Es, es, es. Tā bija izdzīvošanas stratēģija, būt patstāvīgai līdz galējībām. Un tajā dzīves posmā nebiju nemaz tik patstāvīga. Nolikusi karjeru malā, veltījusi sevi mazā bērna audzināšanai (lasi – katra notikuma, brīža kontrolei, pieskatīšanai).
Esmu teikusi un vēl joprojām tā jūtos, mana jaunākā meita ar atnākšanu manā dzīvē, palīdzēja man mani atlauzt vaļā. Pa vecam vienkārši nevarēja, bet jaunas izpratnes vēl nebija. Un sākās mani meklējumi.
Un patiesībā, mana intuīcija, lai kas nebūtu tas, kam Tu tici – sargenģeļi, ģimene no otras puses, mana dvēsele, gars – mani pasargāja, es nemaldījos, neiepazinu desmitiem skolotāju, metožu. Es atradu savu metodi un ar savu perfekcionismu to izkopu līdz dimantam.
Apstākļi kuri man neļāva braukt uz retrītiem tikai iemācīja man manu spēku. To ka patiesībā man neviens nav vajadzīgs, bet ir ļoti vajadzīga iekšējā saikne ar savu lielo patieso būtību.
Tas prasīja gadus – šķelt nost nespēku, bailes, balstīšanos uz citu viedokļiem, labās meitenes tēla atmešanu. Paralēli savas iekšējās būtības sadzirdēšanu, audzēšanu, kopšanu un stiprināšanu. Iemācīties dzīvot pa savam. Pateikt “nē”. Atļaut sev darīt to, ko vēlos, piepildīt to, kas man svarīgs.
Un jā, man no sākuma nekas nesanāca. Bet es turpināju un ar laiku man sanāca. Jo man tas bija svarīgi. Jo es sapratu, ka vienkārši pa vecam nevaru un es pieķēros iekšējam darbam ar visu savu spēku un pārliecību. Mani nevarēja atturēt.
Un tāpēc netici, ja domā ka Tev nesanāk vai nekad nesanāks meditēt. Varbūt neesi vēl atradusi savu metodi. Bet atļauj sev meklēt, izmēģināt un darīt. Un noņem no sevis liekas ekspektācijas, ka ir jāsanāk uzreiz, jo “citiem sanāk”. Ne nieka nesanāk. Bet tāpēc vēl jo svarīgāk ir mēģināt un darīt!
Tiem no mums, kam atslābināšanās nāk tik grūti, tiem, kas nevar pieslēgties momentam, būt šeit un tagad, būt mirklī, vēl jo īpaši vajag meditēt vai kopt jebkādu apzinātības praksi savā ikdienā.
Tiem no mums ar spēcīgu loģisko prātu, pārliecībām un nespēju apstāties, vēl jo vairāk vajag piespiest sevi apstāties kaut uz piecām minūtēm katru dienu, lai sajustu sevi, savu elpu, savu ķermeni, savu būtību.
Kāds ir Tavs ceļš pie meditācijas?
Anna Melbārde
Ieraudzīt
Dzīvo cilvēks. Cilvēks dzīvo, kā cilvēkam jādzīvo. Kā mamma teica, kā sabiedrībā pieņemts, kā pašam šķiet pareizi.
Bet cilvēks nejūtas labi. Un tas laikam arī normāli. Visiem jau tā – visu nevar dabūt, no kaut kā vienmēr jāatsakās, labāk zīle rokā, nekā mednis kokā u.t.t.
Bet tad cilvēks sasniedz savu galējo punktu – vairs nevar. Kaut kas jau sen klusi iekšēji teica, ka šitā nebūs aršana. Bet cilvēks vēl nedzirdēja. Tie sliktie sapņi tie jau tikai murgi. Tā sajūta, kad ietrīcas sirds ieraugot kādu, kas dara savu sirds lietu, dzīvo no sirds, tā jau tikai jauc prātu – man jau tā nebūs, nepienākas, man tas nav iespējams, jo..
Un cilvēks turpina iet spītīgi, iecirtīgi savu ceļu. Tās vagas jau tik dziļas sadzītas, kā tad mainīs. Tā nevar, nepieklājas. Tā nedara.
Bet tomēr, pienāk mirklis. Mirklis, kas nupat jau ne visai patīkams. Tās vagas sāk spiest, sāpēt. Ko nu?
Viss, kas līdz šim pazīstams, zināms, tādā jocīgā gaismā rādās. Viss apšaubāms. Pie kā vispār pieķerties, kā atkal justies droši?
Un tad nekas cits neatliek kā meklēt. Vien sameklē jaunu vagu. Cits meklē iekšpusē.
Un iekšpusē izrādās ir bagātīgs lauks, kur vagas nevajag, tur viss zaļo, plaukst un ir pārpilnība spēka, radošuma, bagātības. Vajag tik paprasīt, spēt pajautāt. Un visa kā gana, var sevi pabarot, virzīt, spēcināt un jā, arī palutināt. Apmīļot, celt, virzīt.
Vai jau zini šo iekšējo spēku, varēšanu, milzīgo resursu?
Mans iekšējais resurss atklājās caur meditācijām, iekšējiem ceļojumiem.
Reiz, kad dikti vēlējos svinēt svētkus savādāk – ar nodomu, bez dzērieniem, ar sirds pabarošanu, saprotot, ka man apkārt nav cilvēku ar ko to darīt, es devos mežā, vienatnē, savā iekšējā pasaulē. Un savā iekšējā pasaulē sastopot tēlus, kas mani pabaroja, stiprināja, mīlēja un godināja, es saņēmu pilnīgi visu, kas man tajā brīdī bija nepieciešams.
Un es iemācījos, ka man nav nepieciešams apkārtējo atbalsts, lai svinētu dzīvi, laika griežus pa savam. Man jau ir viss, kas man nepieciešams.
Un jā, ar laiku šis notika arī fiziskajā pasaulē, es atradu sevī drosmi runāt par to, kas man svarīgs, es darīju pat ja neērti, bail. Un svinēju gan iekšēji, gan tepat – pasaulē.
Un tā no iekšienes izcēlās kaut kas vērtīgs un svarīgs man arī ārpasaulē. Tā es radīju savu realitāti par to, ko vēlos to redzēt.
Vai zini šo sajūtu? Vai Tavā arsenālā ir instrumenti ar ko patstāvīgi piekļūt šim iekšējam spēkām?
Ja vēlies padalīšos – tas būs īsts ceļojums Tavā iekšējā spēkā, Tavā iekšējā ainavā. Jo tikai sevi pa īstam iepazīstot, iespējams dzīvo tā – no sirds.
IEKŠĒJAIS SPĒKS, kurss no 19.jūlija Zoom, Facebook un pēc iespējas arī klātienē.
Programma, pieteikšanās: http://www.annasdabasterapija.lv/par-mani/ieksejais-speks-grupa-1/
Uz tikšanos iekšējā spēkā!
Anna Melbārde
Katram sava viduspāreja
Lai arī nenoliedzami mēs visi tās piedzīvojam, katram savs ceļš un savs dziļums tajā. Viens pamet, sāk no jauna, cits piepērk klāt, cits iet dziļumā.
Es sava ceļa sākumā, un es sāku tā laicīgi, ieraudzīju, ka viss tas, pēc kā līdz šim biju tiekusies (lasi – māja, mašīna, bērni, klāti galdi), nebija nesis to sajūtu pēc kā tiecos. Tagad pēc gadiem – laika nogrieznis viens nomērīts – redzu, ka tā bija tiekšanās pēc kā dziļāka, pēc vērtībām, pēc patiesas sirds sajūtas, pēc labas, pamatīgas saiknes ar sevi un dzīvi un pasauli. Un es neieguvu piepildījumu tam, ko meklēju, ne vadot uzņēmumu, ne ceļot savu biznesu, ne ceļot māju, ne radot bērnus. Tas bija kas dziļāks, kam bija jāpiekļūst, lai turpmāko dzīvi dzīvotu no citas pozīcijas. Ne no tās, kas meklē, plēšas, cieš un smagi iet uz priekšu, bet no citas.
Tie, kas ir bijuši blakus man manā ceļā zina, ka bija laiks, kad negribēju piekrist tam, ka ciešanu ceļš ir vienīgais. Bet jo vairāk redzu, jo vairāk saprotu, jo vairāk novērtēju šīs ciešanas, kam ir bijis jāiziet un kam redzu, ka iet cauri mani biedri, kas nāk pie manis pēc atbalsta.
Tagad redzu un novērtēju ciešanas kā skaistas. Un nē, tas nav mazohisms, tas kā reiz ir pazudis. Bet ir mīlestība un liela, liela sajūta par to, ka viss ir skaists un pilnīgs un brīnišķīgs tieši tāds, kāds tas ir.
Un jā, ciešanām ir iziets cauri daudz un dikti. Vardarbība, līdzatkarība, upura loma. Nespēja atrisināt attiecības ar vecākiem gadiem. Nespēja piedot pāridarījumu. Nespēja aiziet no toksiskām situācijām, attiecībām. Vērtību sistēma kājām gaisā. Nespēja mierīgi un maigi attiekties pret sevi. Skriet un plēst sevi pušu darot pārcilvēciski – to es pratu.
Tomēr atskatoties redzu skaisto – skaistumu cilvēka lielajā darbā, lielajā ieguldījumā sevī, pasaules izpratnē. Pieņemšanā, piedošanā. Un cik skaisti ir tas, ka katrā ciešanu ceļa posmā, solī, nogrieznī ir bijis kāds, kas drosmīgi, mierīgi un līdzcietīgi, bez uzbāzības, liekas iejaukšanās vai mēģinājumiem atrisināt, ir paturējis gaismu noteiktajā posmā.
Tajā ir liels spēks un viedums – spēt būt blakus tam, kas cieš, bet vēl nav sasniedzis galējo ciešanu posmu. Ir liels spēks un viedums ieraudzīt pareizo brīdi, kad iedot cerības staru, gaismu. Ir liels spēks un viedums tajā, ka dalās ar savu pieredzi, parāda, ka var iet uz priekšu un atrisināt šķietami neatrisināmas situācijas.
Ar milzīgu pateicību esmu te – izgājusi savam ciešanu posmam, izdarījusi izvēli būt mierā ar sevi un pasauli un izdarījusi izvēli paturēt gaismu arī citiem, jo savādāk es vienkārši nevaru.
Un jā, katram tā viduspāreja sava un īpaša. Mana pieredze ir mana, tieši tāpēc ir man tik svarīga, unikāla. Tā ir mans dārgakmens, kas radies zem milzu spiediena.
Tagad es izvēlos dalīties ar to, kas izkristalizējies, saprasts, atmetot lieko, atmetot riņķošanu pa apli, izvairīšanos, paņemot savu dzīvi, savas emocijas un savu piepildījuma sajūtu savās rokās.
Ja vēlies, lai esmu Tev blakus Tavā ceļa posmā, kur visu savu darbu izdarīsi pati, bet es Tev būšu pieejama visiem jautājumiem, atbalstam, iedrošinājumam un zināšanu nodošanai par to, KĀ sev palīdzēt pašam un ja jūti, ka Tev der manas metodes un mana pieeja, būšu priecīga, ja mums pievienosies: Iekšējais spēks, kurss
Anna Melbārde
Nauda, finanses un RTT
Risinot RTT sesijās finanšu jautājumus, aktuālās tēmas bieži ir:
- Kā sev atļauties
- Kā likt sevi pirmajā vietā savu vajadzību apmierināšanā
- Kā iegūt drosmi riskēt un piepildīt savas idejas
- Kā darīt to, ko sirds kāro
- Kā justies labāk, brīvāk ar saviem līdzekļiem
- Kā uzkrāt
- Kā izveidot labas un drošas attiecības ar naudu
Katram stāsti par naudu ir unikāli, īpaši.
Visbiežāk atgriežamies bērnībā, kad kaut kas nav pieticis, nav bijis iespējams iegūt to, ko sirds kārojusi.
Tomēr itin bieži tie ir arī dzimtas jautājumi.
Retāk manā praksē - laika līniju jautājumi.
Man paaudze bieži saskarās ar naudas jautājumiem, jo no vecākiem bieži nav saņemtas zināšanas par naudu.
Kā to pelnīt, kā uzkrāt.
Itin bieži atskan iekšējie uzstādījumi, ka nauda jāpelna grūti, tas ir smags darbs, nopelnīt naudu.
Naudu var nopelnīt strādājot fiziski smagu darbu, piemēram, mākslas vai citas “neskaidras”, pēc vecāku un vecvecāku standartiem, profesijas, naudu nenes.
Lai izkāptu ārā no šādām pārliecībām ir labi iepazīt naudas enerģijas plūsmu. Iepazīt tās dabu, kas manā pieredzē mīl kustīgumu, radošumu, prieku, skaistumu. Nauda mīl, ka tā ir kustībā.
Es redzu, ka naudai
- Patīk dzīva plūstoša daba
- Nepatīk stagnācija
- Patīk dzivesprieks, vieglums
- Nepatīk, ka uz viņu skatās cieši, iekrampējas
Tomēr tas var būt tikai mans skatījums uz naudas plūsmu, Tavs varbūt ir savādāks!
Lai labāk saprastu savu unikālo naudas plūsmu, Tev var noderēt
- Saprast, kur nauda pie Tevis jau tagad plūst visvieglāk
- Kāds ir Tavs mērķis, ko vēlies sasniegt (naudas daudzums, laiks)
- Kāds ir Tavs plans, kas sastāv no konkrētām rīcībām, kas saistās ar naudas pelnīšanu
- Afirmācijas, vizualizācijas, moodboard
- Aktīva rīcība katru dienu
- Pārliecība par sevi, drošība savos lēmumos, mērķtiecība un izlēmība
Svarīgi ir atrisināt iekšējos konfliktus. Ja vizualizē, ka pelni “x” summu mēnesī/gadā, bet Tava ieksējā pārliecība stāsta, ka neesi tā vērta, lai pelnītu tik daudz naudas, ka patiesībā nevari būt patstātīga, vai pat tā nepieklājas – apmierināt savas vēlmes un vajadzības. Ja Tevī valda “man jau neko nevajag”, tad lai kā Tu vizualizētu, būs grūti nonākt pie rezultāta, jo Tava iekšējā būtība virzīs Tevi uz rezultātu, kas tai pazīstams. Rezultātu, kas jau ir modelis – man nav, man nesanāk, man nepienākas u.t.t.
Veiksmīgi šo var sākt risināt individuālās RTT sesijas laikā.
Anna Melbārde
Veselīga pašapziņa, pašvērtējums - tēma, kuru tik bieži risinām individuālo RTT sesiju laikā.
Es to definēju kā
- spēju izdarīt savas izvēles
- atļaut sev dzīvot savu dzīvi
- uzņemties autora lomu savā dzīvē
- spēju apzināties un noturēt veselīgas robežas mijiedarbībā ar ārpasauli
- adekvāta savas pieredzes, īpašību, prasmju novērtēšana
- spēja sevi prezentēt
- spēja brīvi komunicēt
- spēja izvērtēt, kas ir ietekmes lokā, kas nav
- labu lēmumu pieņemšana sev
- atbildības uzņemšanās par šiem lēmumiem.
Man šķiet pazemināts pašvērtējums bieži saistās ar tādu kā trūkuma sajūtu – kaut kas trūkst dzīvē. Varbūt mīlestības, varbūt naudas, varbūt iespēju, varbūt izglītības. Un bieži vien priekšstati, ka tas, kas trūkst, nav pieejams ir greizi, lieki. Gadās pat tā, ka nezinām, ka ticam tam, ka tas nav pieejams. Prāts saka vienu, bet zemapziņa citu.
Visbiežāk mums IR pieejams tas, par ko sapņojam. Un ja nav pieejams, roku rokā ar dabiski augstu pašvērtējumu iet pateicība un pieņemšana, kas māca, ka ne viss, ko mēs kā cilvēks gribam, vēlamies, ne viss ir mūsu pašu augstākā labuma vārdā. Mēs nezinām visu un nekad nezināsim. Bet sapņot, vēlēties, nodefinēt, tad palaist un pielāgoties notikumiem var labāk, kad ir dabiski augsts pašvērtējums. Ar dabiski augstu pašvērtējumu, pasaule ir droša, aicinoša, interesanta vieta.
Veselīgam pašvērtējumam pa pēdām dodamies regresijas laikā. Šī prakse parāda zemapziņā noglabātās pieredzes, sajūtas, atmiņas, domas, kas saistītas ar to kad, kur, kāpēc veselīgs, dabiski augsts pašvērtējums pazudis.
Tas ir mazliet kā detektīva darbs, pa kripatai, sajūtai, izpratnei lasot kopā savu iekšējo ainavu, ir iespēja pārskatīt izveidojušos priekšstatus, lai pieņemtu lēmumu ar pieauguša cilvēka apziņu, ka “ es varu, man sanāk, man ir tiesības dzīvot tādu dzīvi kā vēlos”.
Piemērs no prakses.
Meklējot iemeslus pazaudētam pašvērtējumam, sajūtai, ka nevar darīt to, ko sirds aicina, kliente regresijā nonāk līdz 2-3 gadu vecumam.
Ainā viņa ir uzlikta uz slēpēm, viena atrodas sniegā, pieaugušie ir tajā brīdī iekšā mājā.
Viņa piedzīvo to, ka pieaugušie ticot, ka viņa var tikt galā, ieliek viņu situācijā, kas viņai nav pa spēkiem.
Mazā meitene ar visiem spēkiem cīnās, cenšas slēpot, bet slēpes sakrustojušās un netiek uz priekšu. Ir dusmas un asaras, bezspēks.
Tiek piedzīvots moments, kurā mazā meitene iemācās, ka viņai tic, bet viņa nevar, netiek galā, viņa iemācās bezspēcību. Un lai ko viņa darītu, viņa netiek galā.
Šādi un citādi notikumi piedzīvoti ļoti agrīnā vecumā šķiet pieaugušajam maznozīmīgi, bet kad ieskatāmies dziļāk mazā bērna pārdzīvojumos un izprotot to, ka pirmos dzīves gadus bērns dzīvo mācīšanās, uzsūkšanas smadzeņu viļņos, prāts ir ļoti atvērts jebkurai pieredzei un netiek šķirots, tā ir laba vai slikta, noderīga vai nederīga, tad saprotam, ka jebkurš emocionāls piedzīvojums mazam cilvēkam veido bāzes izpratni.
Tie ir brīži, kuros bērnam veidojas izpratne par to, kas ir viņš, kāda ir pasaule un kāda ir viņa vieta šajā pasaulē. Izpratne, kas ir veidota no bērna pozīcijām, kad objektīvi viņam nav spēka, iespēju kaut ko mainīt un notikumi notiek ar viņu, tie nav viņa kontrolē.
Meklējot iemeslus zaudētam pašvērtējumam, ir iespēja izkāpt ārā no priekšstatiem:
- Man nesanāk
- Man nepienākas
- Es neesmu gana labs/-a, lai (ievieto šeit to, par ko vēlētos sapņot, bet neuzdrīksties).
Kāpēc to darīt? Visbiežāk nonākam pie šādu jautājumu risināšanas, kad samazinātais pašvērtējums sāk “spiest” un “berzt”. Sapņi sāk palikt lielāki, vēlme kaut ko pieredzēt vai izdzīvot paliek lielāka, kā vecais priekšstats par sevi.
Tas ir kā dzīvot meža namiņā, bet mēģināt tajā ietilpināt pils iedzīvi. Iekšējā būtība sāk spraukties ārā, bet tai īsti nav vietas, kur uzplaukt. Kad jūtam, ka nepieciešams atbrīvoties no veciem, liekiem, ierobežojošiem uzskatiem, nāk pretim metodes, iespējas un idejas kā to izdarīt.
Kā nonākt līdz šim brīdim? Tā man ir mistērija un pieļauju, ka vienmēr tāda arī paliks, jo neiedomājos, ka zinu kā vijas cilvēka ceļš. Katram ir savas mācības un savs laiks. Un kad redzam, ka kāds gadiem mokās sāpēs, bet nespēj iet uz priekšu, tā tam ir jābūt. Un kad redzam, ka kāds ierauga liekas domas, atmet tās un izveido jaunus domāšanas paradumus viegli un ātri, arī tā tam ir jābūt.
Tomēr ja jūti, ka esi ceļa punktā, kur varu Tev palīdzēt atbrīvoties no vecā un sākt veidot jauno, pat ja vēl nezini, kāds tas ir un Tev var būt noderīga saruna, aromterapija un RTT prakse, tad gaidu Tavu ziņu, lai vienotos par tikšanās laiku!
Anna Melbārde
Kāpēc RTT sesija? Mana pieredze un tas, ko redzu sesijās.
Jo Tu vari labāk.
- Tu vari justies labāk.
- Tu vari izdarīt labākas izvēles.
- Tu vari dzīvot labāk.
- Tu vari būt brīvāka.
- Tu vari būt savas dzīves saimniece.
- Tu vari būt priecīgāka.
- Tu varu būt laimīga.
- Tu vari izvēlēties mīlestību.
- Tu vari izvēlēties piedošanu.
Kā līdz tam nonākt?
Agrāk tam negribēju piekrist, bet tomēr, tomēr dzīve un mana prakse rāda, ka visbiežāk ir jāsasniedz savs “rock bottom”, savs individuālais zemākais punkts. Tas ir nepieciešams, jo prātam nepieciešama pietiekami liela svira, pietiekami liels iemesls mainīt pazīstamo pret jauno, nepazīstamo.
Sasniedzot “rock bottom”, mana personīgā pieredze rāda, ka nav pat zināms, kas ir tas, ko grib, uz ko iet, nav pat iedomājams tas, kur pēc gadiem var nonākt, bet ir skaidri zināms, ka pa vecam vairs nevar. Ir steidzama nepieciešamība atmest veco, lieko, nokalpojušo un nu jau traucējošo, bet nav īsti zināms, kas tad nāk vietā.
Es savā ceļā strādāju gadiem, pati un ar skolotājiem, terapijā un iekšējos ceļojumos. Apvienojot Jungu, šamanismu, terapiju, sapņu darbu u.c. es gāju savu ceļu tik ilgi kamēr noticēju, ka tiešām, līdz sirds dziļumiem esmu pelnījusi labo savā dzīvē. Un tas ir pašsaprotami tagad, bet tā nebija pirms vairākiem gadiem.
Es kāpu kā pa pakāpieniem. No sākuma tie bija mazi, mikroskopiski. Tas bija milzu treniņš, kas ietvēra vairākus gadus, lai piedotu vecākiem. Vairākus gadus, lai atteiktos no līdzatkarības. Mācījos mazos soļus, kā piemēram, pateikt skaļi, kas nepatīk. Vai iemācīties sevi atalgot. Iemācīties pašai sevi aizvest uz jūru, pat ja neviens cits nevēlas tur doties. Iemācīties sev atļaut dzīvot savu dzīvi, ne svešu. Un iemācīties, ka esmu skaista, mīlestības vērta un pārticības vērta tāda kāda es esmu.
Un tad lielie pakāpieni, izrāvieni, kas atkal un atkal turpina mani plest plašumā un vairo prieku, mīlestību, gandarījumu un pateicības sajūtu manā dzīvē.
Kāpēc RTT? Jo šī metode apkopo daudz un dažādus mehānismus, kurus pati uz savas ādas esmu pārbaudījusi kā efektīvus un paliekošu transformāciju veicinošus.
- regresija
- secinājumu izdarīšana
- iekšējā bērna dziedināšana
- savu daļu apzināšanās, kas rada problēmu vai sāpes
- liekā palaišana
- enerģijas līdzsvarošana
- jauna satura veidošana
- atbalsta meklēšana pie dzimtas, gaismas būtnēm
- sava nodoma izteikšana
Un viss šis notiek tiešā saiknē ar zemapziņu, meditatīvā stāvoklī.
Turklāt RTT sesijas laikā process notiek kontrolētā, atbalstošā vidē, tas tiek noapaļots un pēc sesijas kā īpašo svarīga sastāvdaļa ir ikdienas audio meditācija. Pēc sesijas katrs klients, lai arī kārtīgi pastrādājis, iespējams noguris, iziet vieglāks, lieko nastu atstājis.
Ja arī Tu vēlies atbrīvoties no liekā, traucējošā, savienoties ar savu unikālo būtību un izprast kas ir iespējami labākā Tevis versija un RTT Tev ir piemērota metode, jautā: annasdabasterapija@gmail.com .
RTT – Rapid Transformational Therapy
Ātrums šajā terapijas nosaukumā stāsta par to, ka vienas sesijas laikā, kas ilgst līdz 2h, iespējams risināt ilgus gadus, iespējams pat gadus desmitus sasāpējušo jautājumu.
Metode ir kā radīta tam, lai beigtu “cīņu ar vējdzirnavām” it sevišķi, ja paši sevi atkal un atkal nostādām sev neizdevīgās situācijās.
RTT sesija notiek:
- Sēdus
- Meditatīvā stāvoklī
- Tiešā saiknē ar zempaziņu
- Praktiķes Annas Melbārdes vadībā
RTT sesijas laikā:
- Notiek regresija – atgriešanās notikumos
- Secinājumu izdarīšana
- Lieko domu, sajūtu atmešana
- Jaunu domu, sajūtu nostiprināšana
Ar RTT var risināt:*
- Pašvērtējuma
- Veselības
- Atkarību, līdzatkarību
- Iestrēgušas sajūtas
- Karjeras
- Attiecību
- Traumu jautājumus
* Vienā sesijā tiek risināts viens galvenais jautājums. Tikšanās notiek ne biežāk kā reizi trīs mēnešos vai pēc nepieciešamības. Visbiežāk pietiek ar vienu tikšanās reizi vienam jautājumam.
Lai transformācija, kas notiek RTT sesijas laikā būtu vēl paliekošāka, pēc sesijas tiek sagatavota audio meditācija, kas jāklausās pastāvīgi vismaz 21 secīgu dienu.
Anna Melbārde
annasdabasterapija@gmail.com
Kas ir REGRESIJA, kas tiek izmantota RTT sesijas laikā?
Galvenais iemesls, kāpēc šī metode ir tik nepieciešama un arī ļoti palīdzoša ir c ē l o ņ u m e k l ē š a n a.
RTT sesijas sākumā notiek saruna, kas palīdz definēt svarīgāko, aktuālāko brīža jautājumu. Šo jautājumu, ieejot dziļāk sevī, savienojoties ar zemapziņu meditatīvā stāvoklī risinām.
Regresijas laikā:
- zemapziņai tiek uzdots konkrēts jautājums - kad, kur, kāpēc, Tu iemācījies konkrētu domāšanas veidu;
- tiek pieņemta aina, sajūtas, atmiņas, emocijas, kas uzpeld apziņā;
- tiek izpētīta šī aina dziļāk sarunā, meklējot izpratnes, emocijas – ko Tev notikušais ir nozīmējis;
- pēc nepieciešamības tiek pielietota iekšējā bērna dziedināšana, saruna ar pāridarītāju vai citas metodes, kas palīdz atdalīties no notikušā;
- tiek izdarīti secinājumi, kā notikumi ir veidojuši Tevi par cilvēku, kas esi tagad, kas palīdz izprast, kas no tā ir lieks un potenciāli traucējošs tagadnē;
- ar speciāli izstrādātu teikumu kopumu, tiek palaista izpratne, kas tajā laikā veidojusies, atgriežot spēku un formējot izpratni, ka konkrētais domāšanas veids vairs nav noderīgs;
- tiek apstiprināts jauns, palīdzošs domāšanas veids.
REGRESIJAS piemērs no prakses
Kliente, kas vēlas risināt, kāpēc jūtas,
- ka nav savas dzīves saimniece,
- ka viņai nav spēka,
- ka nav izvēles.
“Notiek šausmīgas lietas, man nav varas pār viņām. Nav jēgas neko darīt. Kaut kas slikts notiks, nevarēšu ietekmēt.”
Otrajā regresijas ainā, meklējot iemeslus, kāpēc ir sajūta, ka nav savas dzīves saimniece, atgriežas 10 mēnešu vecumā, kur mazais zīdainis jūtas viens un pamests, bezspēcīgs, ir bail, jo mammas nav blakus. Mamma atnāk dusmīga, jo ir iztraucēta.
“Jābūt klusai, neredzamai, lai nesagādātu mammai rūpes”.
Trešajā regresijas ainā, meklējot iemeslus sajūtai, ka nav izvēles, atgriežas mammas vēderā. Tētis dusmīgs.
“Pasaule ir briesmīga, es te negribu būt. Es esmu nelaimju cēlonis. Pienākums pret mammu, būt labai, klusai, pareizai, netraucēt, neizsaukt tēta dusmas.”
Pēc šo ainu apskatīšanas tiek izdarīti secinājumi, kas pavadījuši līdz šim dzīvē:
- Negribu būt šeit, negribu neko veidot, jo kāda jēga, “tā nav mana pasaule”;
- Nespēju sevi aizstāvēt;
- Neesmu pelnījusi savu vietu, jo neizpildu pienākumus u.t.t
Un vēl vairāk distancējoties no notikušā ir nākusi izpratne, ka “neviens nevar nolaupīt manu dzīvi”.
Šajā regresijas sesijā kā daudzās citās, nogājām garu ceļu no emocionalitātes, ievainota iekšējā bērna, dvēseles nevēlēšanās te būt un iztrūkstošas “saķeres” ar savu fizisko ķermeni, līdz pamodinātai autorības sajūtai par savu dzīvi, spēkam. Taisnāka mugura izejot no kabineta un pārliecinātāka runa un rīcība dzīvē. Iekšējs miers un spēks, virziens.
Zemapziņa ir kā brīnišķīga visu notikumu, sajūtu, domu, ideju krātuve, kurai apziņā nepiekļūstam.
Bieži notikumi, kas tiek no apziņas slēpti ir traumējoši, sāpīgi, tomēr ir situācijas, kad nepieciešamība tos pārskatīt un dziedināt ir lielāka par bīstamību tiem pieskarties. Tās var būt situācijas, kad ir reāli jūtami bloki, ka nevaram nonākt tur, kur vēlamies, ir sajūta, ka paši sev darām pāri, ieraugām, ka dzīvē atļaujam pārkāpt savām robežām. Iespējams jau ir problēmas fiziskajā ķermenī, iespējams trauksme, depresija, līdzatkarība u.c.
RTT sesijas laikā tas notiek kontrolēti, drošā veidā un drošā vidē. Speciālista klātbūtnē ir iespēja pieskarties sāpīgajām pieredzēm ar mērķi izprast tajā brīdī justo, saprasto. Ar mērķi dziedināt sevi, savu iekšējo bērnu. Pārvirzīt savu uzmanību uz šo brīdi un piedot sev, pāridarītājiem, virzīties savā dzīvē uz priekšu, pārņemt vadības grožus savās rokās.
Ainas, kas nāk pretim mēdz būt dažādas, dažkārt ir vieglāk atcerēties, dažkārt grūtāk. Dažkārt atmiņās nāk zināmi, dažkārt, noslēpti gadījumi.
Bet galvenais darbs tiek izdarīts secinājumu sadaļā, kad atkāpjamies no notikuma, ar pieaugušā cilvēka acīm, ievērojot laika distanci, spējam atteikties no tā brīža emocijām, sajūtām un piešķirt jaunu nozīmi notikušajam.
Mans mērķis ir katru, ar ko satiekos RTT sesijā, pamodināt apziņai, ka es varu kontrolēt savu dzīvi, vadīt savu dzīvi, iepazīt savas emocijas, sapņot, virzīties uz saviem mērķiem.
Ja varu būt par atbalstu Tev Tavā ceļā, raksti, jautā: annasdabasterapija@gmail.com.
Anna Melbārde
Iekšējā bērna dziedināšanas prakse.
Itin bieži individuālā sesijā tiek iekļauta iekšējā bērna dziedināšanas prakse.
Reiz es pati veltīju vairākus mēnešus, iekšējos ceļojumos vedot mājās savu iekšējo, traumēto bērnu. Tik dažādos vecumos, mazā Anna bija iestrēgusi notikumos, kur jutās nemīlēta vai apdraudēta, bez drošības, stabilotātes sajūtas. Un viņas “pārvešanās mājās” vienmēr bija emocionāla un arī piepildoša pieredze, pēc kuras arvien labāk apzinājos savu iekšējo potenciālu un resursu un kļuvu arvien neatkarīgāka no ārpasaules viedokļiem. Šis ceļš bija garš, bet absolūti nepieciešams.
RTT sesijas laikā, ļoti bieži saskaramies ar ainām, notikumiem, kuros mazais iekšējais bērniņš vēl joprojām ir sāpēs. To parāda spēcīgās emocijas, pieskaroties seniem notikumiem, ķermeņa valoda, pat balss izmaiņas. Šādos gadījumos, it sevišķi, ja regresija ir aizvedusi līdz zīdaiņa stāvoklim, nepieciešams iedot mazajam bērnam drošības sajūtu.
Caur iekšējā bērna dziedināšanas praksi mums ir iespēja pateikt mazajam bērnam, ka viņs ir mīlēts, gribēts, svarīgs. Ka viņš ir mīlestības un uzmanības vērts. Un ka viņš ir perfekts tieši tāds, kāds viņš ir. Iekļaut viņu sevī, savā dzīvē un garantēt beznosacījuma mīlestību un drošību.
Iekšējā bērna dziedināšanā notiek a t b i l d ī b a s u z ņ e m š a n ā s par savu iekšējo bērnu. Tu pats uzņemies perfekta vecāka lomu savam iekšējām bērnam. Un tas ir labi un dabiski, jo patiesi, neviens, kā pieaugušais, nevēlas vairs mammas vai tēta nedalītu uzmanību un neviens vairs neiznīks bez mammas vai tēta mīlestības.
Šī prakse palīdz pārvirzīt uzmanību no ievainojuma brīža un tajā laikā iegūtajām izpratnēm uz tagadni. Tagadni, kurā nu jau pieaugušais cilvēks var nonākt līdz pašmīlestībai, pašrūpēm un dabiski augstam pašvērtējumam, jo ne tikai var, bet arī vēlas savu dzīvi uzlabot, uzņemoties par to pilnu atbildību.
Regresijas sniedz iespēju atskatīties uz notikumiem, kas notikuši a r m u m s, un kuru notikšana nav mūsu vaina. Tās sniedz iespēju atbrīvoties no liekām izpratnēm par sevi, ja tās ir nederīgas, nokalpojušas un neatbilstošas pieaugušā realitātei. Regresijas laikā it kā sastājas vietās dabiskās lomas, ierauga notikušo pieaugušā acīm un veido jaunu izpratni par notikušo, pārrakstot iekšējo naratīvu par sevi.
Iekšējā bērna dziedināšanas prakse vēl dziļāk nostiprina saikni ar sevi, iekšējo bērnu, intuīciju. Tā sniedz iespēju atkal pieskarties bērna priekam, sapņiem un pat radošumam. Tā spēcina.
Kā Tu vari zināt, ka tas Tev ir nepieciešams? Daži piemēri:
- Neatrisinātas attiecības ar vienu vai abiem vecākiem, piemēram, nav iespējama mierīga komunikācija, netiek ievērotas robežas, ir dusmas, aizvainojums, nespēja piedot, pieņemt vecākus, sajūta, ka vecāki ir kaut ko “parādā”;
- Grūtības saskarties ar savām emocijām, dusmu un citu emociju uztveršana kā bīstamas;
- Zināma vardarbības trauma, kas nav atrisināta;
- Iespējams arī perfekcionisms, trauksme, panikas lēkmes;
- Iespējams iestrēgusi sajūta, nespēja sapņot, izvirzīt mērķus, iet uz tiem.
Iekšējo bērnu vari dziedināt dažādās terapijās, noteikti gan psihoterapijā, gan hipnoterapijā, gan mākslas, kustību terapijās, arī meditējot, iekšējos ceļojumos. Rakstot viņam vēstules, vizualizējot bērna pārvešanu mājās, savā ikdienā ieviešot vairāk prieku raisošas, iespējams uz pirmo skatienu, bezjēdzīgas (nenes prakstisku/derīgu rezultātu) darbības.
Ja sajūti mani kā savu speciālistu, kas var Tev asistēt pārvest iekšējo bērnu mājās, raksti, jautā par individuālu sesiju: annasdabasterapija@gmail.com vai tepat DM, ar prieku Tev asistēšu šajā ceļā.
Anna Melbārde
Dzīvības enerģijas noliegšana
Tas šķiet savādi un mazliet neloģiski, bet tieši šādā aspektā dažkārt slēpjas cēloņi neveiksmēm, atkal un atkal iekrišanai vienos un tajos pašos grāvjos, lamatās, nespējai iet uz priekšu loģiski nospraustajā virzienā.
Sanāk tāda rinķošana – zinu, kā vajag, bet nekādi tur netieku.
To var pavadīt pat apzināta sajūta, ka gribu, bet man nepienākas. Veidojas apburtais loks, kurā apzināti vai neapzināti notiek pašsabotāža.
Manā praksē, meklējot atbildes uz jautājumiem, kā piemēram:
- Kur pazaudēts dabiski augsts pašvērtējums?
- Kad iemācījās bailes, kas neļauj iet uz priekšu?
- Kad iemācīta reakcija – panikas lēkmes?
- Kad iemācījās, ka nav savas dzīves saimniece?
- Kad iemācījās neko negribēt?
dažkārt nonākam līdz zīdaiņa vai pat embrija vecumam, kurā mazais bērniņš ir juties negribēts, negaidīts, apdraudošs, nodarošs pāri mammai.
Katram ir sava vēsture un, diemžēl, ir gadījumi, kad mamma nav bijusi gatava atbalstīt savu mazuli. Tam var būt dažādi iemesli. Iespējams pat ir bijušas medicīniskas komplikācijas.
Manā praksē atkal un atkal pierādās tas, ka mazulis, pat jau mammas vēderā, zina un jūt, kas tam notiek apkārt. Jā, mazuļa izpratne par pasauli ir ierobežota, mammas mīlestība vai tās neesamība, mammas klātesamība vai prombūtne sastāda praktiski visu pasaules redzējumu. Bet to nevar norakstīt kā nebūtisku, jo tas veido mazuļa un pēc tam jau pieaugušā, bāzes izpratnes par savi un pasauli.
Dažas no izpratnēm, kas veidojušās mazuļiem, situācijās, kuras atcerējās kā atbildi uz uzdotajiem jautājumiem:
- Šeit nav labi, negribu būt šeit uz pasaules.
- Es neesmu svarīga, nevienam neesmu vajadzīga. Nevajadzīga un lieka.
- Jāapklust un jāpazūd.
- Mani pametīs, tas ir pasaules gals.
- Es esmu niecīga. Priekš kam tas vajadzīgs (piedzimšana).
Ar šādu pieredzi var sanākt dzīvē cīņa ar vējdzirnavām – gribu, eju uz kaut ko, bet iekšā viss brēc – neesmu gana laba, ko te daru, kam man tas viss, man taču nepienākas. Un šīs sajūtas var izraisīt atkal un atkal situācijas, kas tās apstiprina.
Redz, es taču zināju, ka man nekas nesanāks, lūk atkal simtais, tūkstošais pierādījums tam, ka es nekam nedaru.
Viena no svarīgākajām lietām, ko darām RTT sesijā ir distance no notikuma un palūkošanās uz to ar pieaugušā acīm: “ Tā nebija Tava vaina, ka tā notika. Tava vērtība nav atkarīga no mammas mīlestības. Tev bija tiesības piedzimt. Ir žēl, ka nesaņēmi to, kas Tev bija nepieciešams. Tu esi pieaugusi, Tu vari parūpēties ar sevi. Tieši Tu vari dot sev atļauju tagad dzīvot un dzīvot pilnu krūti.”
Ar šo un vēl daudz citiem vārdiem, vizuāliem tēliem mēs pārnesam fokusu no notikušā un šo mirkli, no novecojušiem priekšstatiem uz jaunu pārliecību.
Katra RTT sesija ir unikāla, dažkārt atceras notikumus, kas ir bijuši zināmi, bet iegūst jaunu izpratni, dažkārt atklājas pilnīgi jauni skatu punkti. Dažkārt dziedinām iekšējo bērnu, dažkārt laika līnijas. Bet ja kaut kas no tā, ko rakstu ar Tevi rezonējis un vēlies RTT sesijas laikā dziedināt sevi, raksti jautā: annasdabasterapija@gmail.com.
Anna Melbārde
RTT koučs
Apzinātības prakses, aromterapija
Kāds vīnogām sakars ar naudu?
Stāsts no manas prakses, klientes pieredze.
Uzdevums – atrast iemeslus, kāpēc kliente uzskata, ka viņai nepienākas nauda, ka nevar paprasīt to, ko vajag sev.
Metode – RTT/Rapid Transformational Therapy.
Process – atgriežoties bērnības dienu notikumos, saistītos ar galveno jautājumu, nonācām veselās piecās epizodēs, saistītās ar pārliecību, ka nauda nepienākas.
Epizodes no zīdaiņu vecuma, līdz 11 gadiem. Katra atšķirīga, iesaista dažādas situācijas, dažādus ģimenes locekļus, tomēr tās kopā parādīja zināmu musturu – domāšanas veidu, pavadītu ar spēcīgām emocijām, kas stāsta, ka
- Nauda rada problēmas
- Man jau neko daudz nevajag, tikai lai pietiek saldējumam
- Man jau nevajag to lietu/pieredzi, tikai lai mani sadzird, saredz
- Man nevajag naudu
- Es paprasīju vēl pēdējo reizi, man neiedeva, es noslēdzos
- Ja iedod kāds cits, tas ir kauns
- Prasīt ir kauns u.t.t.
Kāds tam visam ir sakars ar vīnogām? Ar klientes atļauju, ieskicēšu situāciju, kuru viņa atcerējās.
Viņa nonākusi slimnīcā viena ar pieaugušām sievietēm palātā. Šeit ir tikai sajūta, nav konkrētība. Atceras smaržu.
Ejot uz priekšu atceras, ka atgriežoties mājās no slimnīcas, viņas mamma pārmet, kaunina par to, ka viņa prasījusi, lai uz slimnīcu atved vīnogas. Jo blakus gultā sievietei tās bija, tās tik gardi izskatījās un smaržoja un viņa arī sev vēlējās vīnogas.
Mājās tiek piedzīvots liels kauns un vainas sajūta, jo ir prasītas vīnogas.
Mamma saka vārdus: “ Kā Tev nav kauna man prasīt, Tu vispār nesaproti, kur nauda paliek” u.t.t
Un viss šis pieliek vēl vienu puzles gabaliņu kopējā – “man nepienākas, neesmu tā vērta, lai man būtu tas, ko vēlos” ainā.
Bet kāpēc šo pieminu? Jo pat atceroties šo atgadījumu, daļa klientes apziņas bija tajā notikumā, sajuta tās emocijas, atcerējās tā laika domas, secinājumus, tomēr daļa viņas uzreiz izprata situācijas absurdumu.
Viņa turpināja savā pieaugušās sievietes dzīvē sevi apdalīt tāpēc, ka reiz viņai tika liegtas vīnogas.
Pienāk brīdis, kad, lai augtu, attīstītos, nepieciešams atteikties, no novecojušiem uzskatiem par to, kas es esmu, kas man pienākas, kas man nav pieejams. Jo tie ir bieži vien greizi saveidoti.
Ko Tu sev novēlētu izprast un izpētīt, lai atbrīvotos no ierobežojumiem?
Anna Melbārde
RTT koučs, apzinātības prakses, aromterapija
RTT un mana loma kā pavadonei
Kā es nonācu līdz RTT un savai lomai kā pavadonei iekšējos ceļojumos?
Pirms 6 gadiem es, punktā, kad “ vairs šādi nevaru, bet nezinu kā labāk”, nonācu līdz iekšējiem meklējumiem un kā instrumentam - iekšējiem ceļojumiem.
Ilgstoši praktizējot pati – katru dienu, mēnešiem, pat gadiem, es atklāju savu spēku.
Es atklāju, ka esmu savs resurss.
Es atklāju, ka mana saikne ar Dievišķo un pašai ar sevi, savu iekšējo zināšanu tepat vien ir.
Es atklāju, ka man ir sev jānotic, man sevi ir jāsadzird un viss notiek ja ne viegli, tad noteikti vieglāk un “sakarīgi”. Šeit vārdu “sakarīgi” lietoju kā “izpratni par to, ka ir kopsakarības, izpratni, ka ir cēloņsakarības un pat ja man tas šobrīd nepatīk es redzu notiekošā jēgu un vajadzību tam notikt”.Es atklāju, ka visas man nepieciešamās atbildes ir manī pašā.Un jā, es atklāju, ka pārsvarā varu vadīt savu dzīvi pati, bet dažkārt man ir nepieciešams pavadonis. Un es atklāju, ka pa noieto vai pat šobrīd ejamo ceļu varu pavadīt arī citus.
Es praktizēju un citiem piedāvāju:
AtslābinātiesSavienoties ar zemapziņuUzdot jautājumuSaņemt atbildiIegūt iekšēju spēku, mieru, pārliecībuDzīvot šeit un tagad ciešā saiknē ar realitātiIzkopt savu unikalitātiAtklāt un kopt savus talantusSvinēt dzīvi kāda tā irPiedot un palaistMīlēt seviApbalvot sevi
Anna Melbārde
Lai atbrīvotos no trauksmaina stāvokļa, apstājies un atskaties
Itin visā valda cēloņsakarības. Reakcija balstās pieredzē, izpratnē un pasaules redzējumā.
Lai atbrīvotos no trauksmaina stāvokļa, nepieciešams, ne tikai rīkoties, piemēram, pielāgot dzīvesveidu, bet arī iepazīt sevi tuvāk, lai izprastu sava trauksmainā stāvokļa cēloņus.
RTT sesijas laikā, atslābinoties, iespējams iegūt vērtīgu ieskatu savā zemapziņa un tajā uzkrātajā informācijā.
Uzdodot konkrētu jautājumu, kā piemēram, kad es iemācījos šādu stāvokli, varam saņemt konkrētu atbildi:
- Notikumu, kad veidojusies reakcija, kas turpina pavadīt visu dzīvi
- Emocijas, kas tajā brīdī valdījušas
- Domas, kas pavadījušas notikumu
Kāpēc to darīt?
Jo šādi notikumi visbiežāk aizved atpakaļ bērnībā un bērna kapacitāte izdarīt noderīgus, analītiskus secinājumus ir ierobežota.
Bērns rīkojas, jūt un domā no bērna pozīcijām un visbiežāk bērnībā iegūtās pārliecības ne tikai nepalīdz, bet pat aktīvi traucē!
Bieži trauksmaina stāvokļa enerģija iemājo ķermenī un iegūst zināmas aprises, RTT sesijas laikā klienti var tās “ieraudzīt”, sajust un ieraudzīt šīs enerģijas vadmotīvus.
Viss šis darbs tiek darīts, lai paņemtu atkal grožus savās rokās. Lai paņemtu kontroli prom no neapzinātiem bērnības notikumiem un emocijām, kas bieži balstītas bailēs un atdotu kontroli savās rokās. Kontroli pār savām emocijām un reakcijām, pār savām domām, ne pār pasauli.
Anna Melbārde
Transformācija un ēterisko eļļu atbalsts
Skatoties dažādās reliģiskās un tautu tradīcijās var ieraudzīt, ka dzīve tiek pasniegta kā cikliska vai sadalīta dažādos posmos. Var lūkoties pēc dažādiem vecumposmiem rietumu psiholoģijā. Un visās šajās filozofijās ir pārejas punkti. Iniciācijas. Transformācijas brīži. Kaut kas, kas bija līdz šim mainās, tas top par kaut ko jaunu, nezināmu. Un jaunais, nezināmais var būt biedējošs, jo tas vēl nav piedzīvots.
Kā tas būs? Kā tas notiks? Kā es jutīšos?
Daudz jautājumu, maz atbilžu.
Reiz klausījos autores Elizabeth Gilbert sarunu podkāstā par sērām un zaudējumu un man ārkārtīgi svarīgi likās viņas tēze, ka grūtajiem mirkļiem, kas dzīvē neizbēgami pienāk, ir jāsagatavojas iepriekš. Viss – meditācija, terapija, apzinātības prakses, izziņa – var sagatavot tam brīdim, kad šīs zināšanas ir tiešām nepieciešamas. Jo brīdī, kad notiek krīze, un transformācija vienmēr ir maza krīze, mēs nespējam radīt jaunu domāšanas vai reaģēšanas veidu. Mēs nespējam uzsākt veselīgus paradumus. Krīzes brīdī Tevi baro viss, kas iepriekš ir izzināts, praktizēts, kopts.
Manas attiecības ar ēteriskajām eļļām mani paralēli ikdienas meditācijas, iekšējo ceļojumu, pateicības praksēm, mani glāba dziļā krīzes brīdī. Kad nekas nav zināms, kad tiek pieņemt ārkārtīgi grūts lēmums, kad grūst viss, ko zinu, kas līdz šim celts. Ēteriskās eļļas ir mani sargājušas, likušas man atkal un atkal atgriezties pie sevis.
Tomēr šīs attiecības es cēlu jau iepriekš. Brīdī, kad bija tikai sajūta, ka viss var mainīties es devos pie eļļu plaukta veikalā, pie aromterapeita, pēcāk uz aromterapijas apmācībām un šo attiecību augļus es ņēmu brīdī, kas bija tik maz pie kā pieķerties, lai katru dienu pieceltos un turpinātu iet.
Ēteriskās eļļas sniedz patīkamas emocijas, ieelpojot sev patīkamus aromātus.
- Ēteriskās eļļas stabilizē emocijas, iedarbojoties uz mūsu ķermeni caru elpu, nonākot asinsritē un smadzenēs.
- Ēteriskās eļļas satur vielas, kas iedarbojas gan kā antidepresanti, gan kā pret trauksmes līdzekļi, gan palīdz “savākties” darbībai, gan nomierināties.
- Ēteriskās eļļas palīdz gan labāk gulēt, gan vairot prieka enerģiju.
- Ēteriskās eļļas var aizdot spēku.
- Ēteriskās eļļas var pielietot lūgšanās.
- Ēteriskās eļļas var pielietot meditācijā.
- Ēteriskās eļļas var pielietot fizisko kaišu risināšanai.
Un tas viss var noderēt transformācijas brīdī. Tomēr atceries, ka praktiski visām ēteriskājām eļļām ir arī kontrindikācijas, to lietošana jāpielīdzina zālēm. Zini drošas eļļas sev, drošas devas un drošus attiecīgajā situācijā un lietderīgus lietošanas veidus.
Ja vēlies saņemt konsultāciju vai izzināt dziļāk ēteriskās eļļas, jautā!
Anna
