Par drosmi izvēlēties būt sev pašam.
Reiz dodoties iekšējā izpētes gājienā ar mērķi noskaidrot savas lielākās bailes, es pārsteigta uzzināju, ka manas lielākās bailes ir pašai no sevis.
Tās bailes bija tik lielas, kā ielūkoties tumšā akā bez dibena. Vienlaicīgi intriģējoši un baisi.
Un nemaz nebija tik viegli tās pamazām izšķīdināt.
Esmu pamanījusi, ka ne jau es viena tāda – mēs bieži baidāmies no sevis, vai precīzāk no savas varēšanas. No tā, ko varu izdarīt un ko man tas nozīmēs.
- Ja es beidzot ieraudzīšu, ka tas darbs galīgi nav man, ko tas man nozīmēs.
- Ja es beidzot ieraudzīšu, ka esmu toksiskās attiecībās, ko tad es darīšu?
- Ja es beidzot ieraudzīšu, ka es gribu dzīvot savādāk, ko man šie sapņi nozīmēs?
Jā, tiešām, kas nu būs.
Tomēr es varu apliecināt, ka savu baiļu pārvarēšana un savas autentiskās “balss” pieņemšana ir iespējama un pat dikti nepieciešama.
Viss no kā slēpjamies patiesībā iekšējā ainavā tikai pieaug. Jo tā slēpšana paliek tik aktīva, ka sāk spiest. Un dvēsele jau ar neguļ, tā vēlas tapt sadzirdēta, vēlas izpausties savā unikālā veidā.
Cik bieži RTT sesiju laikā atklājam, ka kāda sajūta, nepārliecinātība, iemācīti ierobežojumi par sevi mītot ķermenī iegūst jau fiziskas iezīmes. Tā vēlas tapt sadzirdēta un galva sāk sāpēt arvien vairāk, trauksme pāraug panikā un labi slēptais no sevis sāk uzstājīgi klauvēt pie durvīm.
Cik lielam tam ir jāsabriest, lai tas, no kā uzstājīgi izvairāmies tiktu sadzirdēts apziņā? Katram sava ciešanu skala, pareizi?
Tāpēc jā, zināmu drosmi tas prasa, ieskatīties savas būtības dziļumos un sev pieņemamā ātrumā un veidā pakojot ārā tur sablīvēto. Bet esot otrā pusē varu tev pastāstīt – lēmums ieskatīties bieži sagādā lielākas sāpes nekā pati ieskatīšanās.
Protams, vienmēr atceries to darot lūkoties pēc atbalstošas palīdzības, kas Tevi var ne tikai ievest iekšā, bet arī izvest ārā!
Ieskatoties sevī var ne tikai izpakot bailes, bet tur pa vidum arī saķērušos talantus, spēku, gribu un prieku.
Lēnām un pamazām šķetinot to, kas mīt Tevī Tu vari uzzināt, ko patiesībā vēlies darīt, kādu dzīvesveidu vēlies, Tu vari piekļūt savai intuīcijai.
Tu vari atbrīvoties no citu viedokļa nozīmības un ietekmes uz Taviem lēmumiem. Tu vari iemācīties savas robežas un iegūt drosmi tās arī noturēt. Tu vari iemācīties uzņemties atbildību par saviem lēmumiem.
- Un nē, pasaule nesabruks, ja iesāksi jaunu hobiju, pat ja tas ir desmitais pēc kārtas.
- Un nē, pasaule turpinās ritēt, ja pateiksi “nē”.
- Un nē, Tu nepazaudēsi attiecības, kas Tev ir svarīgas, Tu atļausi tām augt un attīstīties, jo jutīsies droši sevī.
- Un nē, Tu nepazaudēsi saikni ar pasauli, nebūsi izstumtā, jo Tu iegūsi vēl daudz vērtīgākas, svētas saiknes ar visu, pirmkārt ar sevi.
Vai šāds ceļš Tevi interesē?
Anna Melbārde