Es Tevi redzu.

Nesen saņēmu mazliet negatīvu vērtējumu par sevi, kāda biju pirms vairāk kā desmit gadiem.

Un tas man lika aizdomāties, cik viegli ir pārprast un cik viegli ir neiejusties.

Jo tikai es zinu, kas bija zem smukās un pārliecinātās fasādes.

✖️Bija trauksme kopš ļoti agra vecuma.

✖️Bija depresīvi stāvokļi.

✖️Bija neiederēšanās sajūta.

✖️Bija sajūta ka es ne ar ko netieku galā.

✖️Bija sajūta, ka katra, vismazākā plānu izmaiņa draud sajaukt tik trauslo kāršu namiņu, kurā dzīvoju.

✖️Un bija arī līdzatkarība, zems pašvērtējums, centieni pēc kaut kā, nezin kā, kas man beidzot sniegtu to sajūtu pēc kuras ilgojos, kuru tikai nojautu, bet kuru patiesībā vēl nepazinu un neatpazinu.

Vēl vakardien, runājoties Diāna Ņikitina - zīmolvede Masterminds grupā un apspriežot grūto un svētīgo darbu, ko dara Atmiņu ķērājs, kārtojot citu cilvēku fotoarhīvus un mācot to darīt pašiem, kā caur miglu atcerējos to sevis versiju, kas pirms vairāk kā desmit gadiem ikdienā kārtoja visu sev apkārt, tajā skaitā fotogrāfijas. Miglaini atceros, ka man viss bija mapītēs, ar nosaukumiem, gadiem un skaisti noglabāts cietajā diskā.

Tagad man viss karājas mākonī un mani tas vairs patiesībā nesatrauc. Nesatrauc, jo jūtos komfortā sevī, jūtos spēcīga savā centrā, struktūrā. Man vairs nav vajadzīgas vienādi marķētas, vienādas burciņas pārtikai, lai samazinātu trauksmi un paniku, kā tas bija agrāk, bet tagad man ir skaistas vienādas burciņas, jo mans tas sagādā prieku un raisa smaidu katru reizi ieskatoties pieliekamajā. Un fotogrāfijas kārtoju vai drukāju sev, priekam un atmiņām un lai bērniem ir ko pāršķirstīt.

Kas tad mainījās? Galvenais – es sāku meditēt. Un darīju to katru dienu, gadiem. Es sajutos droši sevī, starp cilvēkiem, dabā un tajā, kas esmu, ko daru, ko sniedzu. Tas prasīja gadus.

Nupat meditācija un pašizaugsme manā dzīvē ir jau 7 gadus un jāsaka, esmu cits cilvēks. Vai pareizāk – esmu sevi iepazinusi tik tālu, lai sevi cienītu, nedarītu sev pāri un izvēlētos to, kas man der un man palīdz.

Esmu gājusi gadiem (un turpinu iet) psihoterapijā. Esmu izmēģinājusi koučingu, RTT, iekšējos ceļojumus, aromterapiju, atdzimšanas elpošanu, sistēmiskos izkārtojumus pēc Helingera metodes, Reiki un vēl noteikti daudz ko citu.

Un esmu ne tikai palīdzējusi sev, bet nonākusi punktā, kur apmācīta un sertificēta praktizēju RTT, Reiki un aromterapiju arī citiem.

Dažkārt no sirds apbrīnoju sievietes, ko sastopu savā darbā. Es viņas apbrīnoju, jo viņas ir tik skaistas un tik trauslas, bet arī tik stipras. Viņas ir piedzīvojušas daudz ko – neiedomājamo, to par ko klusē, to par ko kaunas, to, kas atstājis rētas, kas ārpasaulei labi slēptas, bet pašām nu jau palikušas par smagu. Un es viņas apbrīnoju – drosmi nostāties savā pusē, drosmi pateikt skaļi, drosmi sev palīdzēt, pieņemt un integrēt.

Un zini, es Tevi redzu.

• Zem virskārtas, zem smukās fasādes. Es Tevi redzu.
  
• Tavās sāpēs, neziņā, panikā, bailēs, nedrošībā.
  
• Es Tevi mazliet emocionāli pieturu, lai Tu vari ieraudzīt pati.
  
• Ka patiesi esi skaista. Ka Tavas pieredzes ir vērtīgas. Ieraudzīt savas sāpes un tās pieņemt. Ieraudzīt savas bailes un stāvēt tām blakus.
  
• Un es lepojos par Tevi. Un sevi arī, jā. Par katru, kas atrod drosmi un dara savā labā.
  

Par ko ir stāsts. Mans stāsts un mans vēstījums ir tāds, ka katrā sāpīgajā pieredzē var atrast pateicību, kas palīdz to nolikt pagātnē. Katru savu pieredzi var pieņemt un atļaut tai būt, neļaujot tai valdīt pār lēmumiem, attieksmi pret sevi, mīlestību pret sevi un drošības sajūtu.

Katru sāpīgo pieredzi, kas traucē būt laimīgai sevis versijai ir vērts pārskatīt, lai piešķirtu tai citu nozīmi. Ieraudzīt situāciju pieaugušā acīm nozīmē gan dziedināt iekšējo bērnu, gan piešķirt citu naratīvu notikušajam. Sadalīt atbildību par notikušo veidā, kas palīdz, ne traucē.

Pamazām, ķieģeli pa ķieģelim, lēmumu pēc lēmuma celt savu pašapziņu, pašvērtējumu, izzināt, nostiprināt veselīgas robežas. Mainīt iekšējos dialogus, veidu kā runājam ar sevi.

Zini, ka tas ir iespējams. Tas prasīs gan Tavus lēmumus, apņēmību un reālu darīšanu. Un ja jūti, ka es ar savām metodēm varu Tev palīdzēt (RTT, aromterapija, Reiki), droši raksti un jautā. Vai meklē savu atbalstu tur, kur šobrīd Tevi sauc. Bet vienmēr atceries – lielo darbu veiksi Tu pati. Jā tas ir gan biedējoši, gan izaicinoši, bet tici man – galu galā arī milzīgu spēku sevī atklājoši un veidojoši.

Un ja neviens to vēl Tev nav pateicis un Tu vēl to neesi uzzinājusi – Tu esi tā vērta, lai to paveiktu savā labā! Tu vienmēr esi bijusi tā vērta un vienmēr būsi.

Anna Melbārde

Nav komentāru

Komentēt