Kā zināt, ka nepieciešams ieskatīties savā zemapziņā?
Tev ir spilgti, iespējams, negatīvi sapņi.
Nakts sapņi ir viens no logiem zemapziņa.
Sapņi runā ne tikai par iepriekš piedzīvoto, bet arī cenšas unikālā, tikai Tev saprotamā un pieejamā simbolu valodā, pateikt kaut ko, kas Tev ir svarīgs.
Ko darīt, ja sapņo aktīvi, bet nesaproti, kas ar to visu domāts?
Varbūt aktīvi redzi murgus, vai pilnīgi nereālas, spilgtas ainas?
Varbūt piedzīvo ļoti spilgtas sajūtas?
✔️Tu savus sapņus pieraksti visos sīkumos.
✔️Tu sev pajautā, ko Tev personīgi nozīmē katrs no simboliem?
✔️Tu dodies meditācijā un pajautā sev, ko šis sapnis centās man pateikt? Ko es varētu darīt, lai tas atrisinātos?
Ja piedzīvo aktīvus sapņus, tas var būt kā sauciens no zempaziņas, ka tā vēlas pievērst uzmanību Tavām domām, rīcībām, iekšējai pasaulei un tās kārtībai.
Simboli ir kā atsevišķa valoda, kuru Tu iemācīsies, ja vien ieklausīsies.
Tava zemapziņa atsauksies, ja tā sajūtīs, ka tajā ieklausies. Tā Tev atvērsies caur intuīciju un iekšēju zināšanu, kas būs unikāli Tava. Tomēr atceries visu līdzsvarot, lai pievērtsu uzmanību arī savam prātam un tajā valdošajām pārliecībām un mehānismiem.
Lai arī visu zini, kā vajadzētu darīt, domāt, justies, tomēr nekādi nespēj to izpildīt.
Esi lasījusi grāmatas, gājusi terapijā, bet šķiet, ka skrāpē tik virspusi.
Ja liekas, ka tur kaut kam ir jābūt, bet nav skaidrs, kam tieši, tas ir labs brīdis ieskatīties zemapziņā.
Apziņa ir tikai tas, kam prāts ir devis atļauju tur parādīties. Prātā viss var būt skaisti - redz kāda es laba, perfekta, visu pareizi daru, tik tā pasaule man nedraudzīga. Viss jau būtu labi, bet..
Vai arī - es visu zinu, kā man būtu jāēd, jāvingro, jārunā ar citiem, bet atkal un atkal iekrītu veco uzvedības modeļu lamatās.
Trūkst centra un kodola, kas to visu, ko vēlos un zinu, saturētu.
Ko tad darīt?
Atliek drosmīgi apstāties un godīgi uz sevi paskatīties.
〰️Kādas ir manas patiesās vēlmes?
〰️Vai es vēlos te būt, darīt šo, runāt šādi?
〰️Ko es darītu, ja varētu jebko?
〰️Kāda es būtu, ja varētu jebko?
Dziļā darbā ar zemapziņu, iespējams atklāt, ka viss tas, ko vēlamies, pārsvarā ir iespējams un sasniedzams. Izcelts no zemapziņas tumsas, tas no groteska, biedējoša tēla ar mistiskām īpašībām, iespējams pārvēršas par pavisam ikdienišķu rīcību, pieļaujamu. Tikai tas, kas slēpts uzblīst. Tas spiež, vienlaicīgi slēpjas un vēlas tapt redzēts.
Kā Tev šķiet, kas ir biedējošākais, ko par sevi varētu atklāt zemapziņā?
Ja zini, ka vairs tā turpināt nevar.
Iespējams esi sasniegusi savu bezdibeņa dibenu. Vai vismaz to punktu par kuru zemāk nevēlies nolaisties.
Tas var būt jebkas - Tava veselība, attiecības, finanses, profesionālā dzīve, negatīvās domas par sevi, trauksmaini stāvokļi, depresija.
Nevienam citam nezināmā un neizmērāmā brīdī, Tevī var rasties sajūta - viss, pietiek.
Tas ir kā sasniegt aizas apakšu un atsperties pret savu sliktāko sajūtu, baiļu stāvokli, lai pamazām sev palīdzētu dodties atpakaļ pie gaismas.
Vai Tu atgriezīsies virspusē tāda pati, ka nolaidies lejā? Visdrīzākais, ka ne. Ja tā būtu, tad īsti nebūtu jēgas nolaisties, vai ne? Ja turpini domāt, rīkoties pa vecam, tad rezultāts būs tas pats vien vecais.
Vai dzīves laikā sasniegsi vienu šādu “aizas apakšu? Nav zināms. Varbūt nesasniegsi nevienu, varbūt vienu, varbūt vairākas. Varbūt tā ir aka vai akacis ar vairākiem “dibeniem”, kam krīti cauri vēl un vēl.
Lai Tevi spēcina domas:
✔️Viss, kam esi jau izgājusi cauri ir pagājis. Nav nepieciešams sevi turpināt sodīt, šaustīt un turpināt to nest.
✔️Ja Tu necīnies pret pārmaiņām, kas notiek Tevī, tās notiks maigāk un saudzīgāk pret Tevi.
✔️Tikai atmetot citu domu, viedokļu uzslāņojumus, aizgūtās pārliecības par sevi un savu vietu pasaulē, Tu vari patiesi iepazīt sevi. Un tas ir tā vērts.
Anna Melbārde
RTT, Reiki praktiķis, aromterapeits